Kāpēc necelt bērnu ierīcē, kurā bērns pats netiek?

kāpēc necelt bērnu ierīcē kurā bērns netiek

Vai zinājāt, ka nav ieteicams iecelt mazuļus un bērnus rotaļu ierīcēs. Tad kāpēc necelt bērnu ierīcē, kurā bērns pats nevar iekļūt? Tas nozīmē, ka ierīce bērnam nav piemērota. Rotaļu ierīces ir veidotas tā, lai tās būtu atbilstošas noteiktai vecuma grupai ar noteiktām fiziskām spējām; kā arī iekļūšanai ierīcē jābūt grūtākai nekā izkļūšanai. Iecelts bērns var nonākt kādā ierīces daļā, kurā viņa fiziskās spējas un auguma parametri ir nepietiekoši, savukārt pieskatītājs, iespējams, nespēj palīdzēt.

Pieejas vieglums

Drošības standartos ir aprakstīti divi piekļuves veidi: viegli pieejams aprīkojums, un tāds aprīkojums, kas nav viegli pieejams. Standartos šo atšķirību definē ar trīs galvenajiem elementiem:

  • viegli pieejamam aprīkojumam zemākā platforma ir līdz 60 cm augstumam. Kā arī tālāko platformu līmeņu starpība nepārsniedz 60 cm.
  • viegli pieejamam aprīkojumam  kāpšanas elementam zemākais pakāpiens vienmēr līdz 40cm augstumam. 
  • Ierīces ar kāpnēm, un slīpām lēzenām uzejām vienmēr būs kā viegli pieejama aprīkojums.

Piekļuves vienkāršībai var būt vairāki līmeņi. Jo nav jau tikai ļoti viegli pieejams aprīkojums vai tikai piekļuve ar augstu sarežģītību. Tā kā bērnu prasmes un iemaņas attīstās ar gadiem, palielinoties fiziskajām spējām, bērni ar laiku spēj pārvarēt arvien grūtākus un sarežģītākus šķēršļus. Tāpēc aprīkojumam būtu jābūt atbilstošam bērnu vecumam un jāsakrīt ar aprīkojuma pieejamības līmeni. Visbiežāk šī robeža ir bērna 3 gadu vecums, kad  mainās spējas pārvarēt arī tādu ierīci, kas nav viegli pieejama.

Atkarībā no pieejas viegluma, standartos tiek definētas arī atšķirīgas prasības aizsardzībai pret kritieniem platformās. Viegli pieejamās ierīcēs jau no 60 cm augstuma ir nepieciešamas sānu barjeras (sienas), lai mazuļi nenokristu. Savukārt ierīcēs, kas nav viegli pieejamas, prasība pēc barjerām (sienām) ir tikai no 2m augstuma, bet līdz 2m augstumam pietiek ar drošības margām (šķērsstieņiem). Šādas drošības margas viegli pasargā lielākus bērnus, bet mazuļi varētu izkrist zem šīm margām, jo ir pārāk mazi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iesakām necelt bērnu ierīcē, kurā bērns pats nevar iekļūt.

Risinājumi pieejas mazināšanai

Ir situācijas, kad laukuma īpašnieks, apsaimniekotājs saprot, ka esošais aprīkojums ir paredzēts lielākiem bērniem, taču ir viegli pieejams mazuļiem. Ko darīt? Visātrākais un efektīvākais veids ir noņemt pirmo pakāpienu, tādā veidā apgrūtinot piekļuvi mazuļiem. Bet te var parādīties citi riski – lietotājs var paklupt ejot lejā pa kāpnēm un neredzot pēdējā pakāpiena iztrūkumu. Cits risinājums ir ierīcē iekšienē nodalīt zonu, kura viegli pieejama, un tālāk veidot sarežģītu šķērsli, kas apgrūtinātu tālāku pārvietošanos mazajiem. Jebkurā gadījumā piemērotākā risinājuma izvēlē konsultēšanās ar ierīces ražotāju, projektētāju, vai bērnu laukumu inspektoru būtu ieteicama.

Kāpēc nepieciešama ierīces kritiena telpa

kāpēc nepieciešama kritiena telpa ierīcēm

Kas ir bērnu laukumu ierīces kritiena telpa? 

Kritiena telpa ir iedomāta telpa ap jebkuru rotaļu elementu, no kura pastāv iespējamība nokrist, un telpa atrodas noteiktā augstumā virs  zemes. Kritiena telpas platība ir vienāda ar rotaļu elementa ietekmes jeb drošības zonu.

Kritiena telpas un ietekmes zonas noteikšanas pamatā ir nepieciešamība izvairīties no šķēršļiem, kas varētu apdraudēt ierīces lietotāju. Uz šķēršļiem var uzkrist un sasisties vai pat sadurties, var paklupt aiz šķēršļiem, var paslīdēt uz tiem. Tāpēc kritiena telpas ievērošana ir būtiska.

Kritiena telpa ir gan iekārtām apkārt, un ir iespējama arī to iekšienē. Tas jāņem vērā plānojot dažādu elementu savietojamību, jo pastāv risks, ka kritiena telpā atrodas kāds elements, uz kura ir iespējamība nokrist.

Kritiena telpa

 Vieta ap katru funkcionālu rotaļu iekārtu un zem tās.

Ietekmes zona

Ap aprīkojumu un zem tā esošā virsma, kurai nepieciešama trieciena slāpēšana atbilstoši aprīkojuma veidam un kritiena augstumam.

Iespējamie šķēršļi kritiena telpā

Visbiežākie šķēršļi aprīkojuma kritiena telpā: 

koku un krūmu zari, citas aprīkojuma tuvumā esošās daļas (zemākas platformas, stabu gali, cita ierīce, u.c.), līdzi paņemtās mantas (soma, rotaļlietas) vai sporta inventārs (divritenis, skrituļdēlis), atkritumi, pārāk tuvu esošs žogs, apmales utt.

Lielāks risks pastāv bērnam krītot uz priekšmeta nekā pret priekšmetu.  Jo, pateicoties dabiskajam refleksam, tiek izmantotas rokas, lai aizsargātos no trieciena.

Šā iemesla dēļ  ir noteikti maksimāli pieļaujamie augstumi nokrītot no viena elementa uz citu. Piemēram kritiens uz priekšmetu ar mazu virsmas laukumu, piemēram, staba gals, vispār netiek pieļauts. Savukārt kritiens uz tuvumā esošas platformas (bez triecienu slāpējošām īpašībām) var tikt pieļauts līdz 1m augstuma starpībai. Ja platformas virsmai papildus tiek nodrošināts atbilstošs triecienus slāpējošais pārklājums, tad  kritiena augstums uz platformas var būt pat lielāks par 1m.

Pieņemot, ka kritiena telpa attiecīgam elementam stiepjas visos virzienos, tomēr ir skaidri zināms darbības virziens kā arī iespējamais kritiena virziens. Šā iemesla dēļ ne visi elementi, kas atrodas kopējajā kritiena telpā, radītu risku.

Dažām iekārtām nav iespējams nodrošināt brīvu kritiena telpu, piemēram platforma, kas savienota ar gaisa trepēm. Tā iemesla dēļ ir jāparedz pirmā roktura pietiekams attālums, lai krītot lietotājs nokrīt uz zemes nevis platformas.

Kas var atrasties kritiena telpā

Iekārtas balsti var atrasties kritiena telpā, bet paredzamais iekārtas pielietojums nepieļauj sadursmi ar tiem, piemēram pievilkšanās stienis, vai vingrošanas apļi paredz kritienu vertikāli pret zemi.

Forsētas kustības ierīces kritiena telpa

Ļoti rūpīgi ir jānovērtē iekārtas elementu radītais risks, ja iekārta ir paredzēta ar forsētu kustību, kā piemēram trošu ceļš, karuselis vai slidkalniņš. Ierīcēm ar forsētu kustību kritiena telpas un drošības zonas nedrīkst pārklāties. Tieši tāpēc liela atbildība par bērnu laukumu izvietojumu tiek uzlikta laukumu projektētājiem, kas izstrādā projektu un izvieto ierīces droši un atbilstoši standartu prasībām.

Ja projektētājs izprot, kas ir bērnu laukumu ierīces kritiena telpa, un māk veiksmīgi ierīces izkārtot laukumā, tad tiek radīta droša vide.

Rotaļu laukumi skolu tuvumā

kāpēc nepieciešami bērnu laukumi pie skolām

Kāpēc nepieciešami bērnu laukumi skolu tuvumā

Rotaļu laukumi ir veikuši garu attīstības ceļu no ierastajām pāris atsevišķām ierīcēm – smilšu kaste, slīdkalniņš, un šūpoles līdz fantāziju rosinošiem spēļu laukumiem, kas sastopami mūsdienās gan parkos, gan bērnudārzos un daudzās citās vietās.

Noslogotākie spēļu laukumi atrodami skolas tuvumā, vai pat skolas teritorijā. Tomēr liela daļa šo laukumu ir fiziski un morāli novecojuši, kas ne tikai tehniski ir jāuzlabo, bet arī jāpārveido funkcionāli, veidojot tos bērniem pievilcīgākus un pieejamākus, lai rosinātu bērnu interesi turp doties un aprīkojumu izmantot. Lielās noslodzes dēļ laukumiem ir nepieciešamas daudz biežākas apkopes un atsevišķu detaļu nomaiņa nekā, piemēram, aprīkojumam daudzdzīvokļu māju pagalmos.

Spēļu laukumiem skolā ir liela nākotne, ar labu laukumu izveidi ir iespējams ieguldīt bērnu fiziskajā un emocionālajā attīstībā. Pieaugušo uzdevums ir izveidot un piedāvāt bērniem kvalitatīvu aprīkojumu, kas ir radīts to priekam, pārējo jau bērni izdarīs paši.

Rotaļas veicina bērnu attīstību

Mūsdienu bērnu attīstības eksperti izprot, kāpēc konstruktīvi un izdomu bagāti rotaļu laukumi ir tik ļoti svarīgi bērnu attīstībai. Veiksmīgs rotaļu laukuma dizains veicina fiziskās un sociālās aktivitātes.

Izmantojot spēļu laukumu aprīkojumu, bērni attīsta plaša diapazona fiziskās un emocionālās spējas. Bērniem spēlējoties kopā ar vienaudžiem bez pieaugušo līdzdalības, dod iespēju izspēlēt lomu spēles un iejusties dažādos tēlos, būt spontāniem un radošiem. Rāpšanās aprīkojums, kas pieaugušajam šķiet kā pievilcīga labi konstruēta rotaļu ierīce, bērnam tā var būt kā klints siena ar pils torni virsotnē. Rotaļu aprīkojums bērnam var būt kā džungļi, no kuriem tam ir jātiek ārā, cīnoties ar ceļā sastaptiem zvēriem. Vai tik pat labi ierīce var kalpot kā kādas videospēles vizualizācija.

Kas bērniem patīk

Bērnus interesē ierīces, kurās var rotaļāties vai vingrot kopā ar draugiem. Mazākiem bērniem patiks ierīces, kas labi rosina fantāziju. Lielākiem bērniem patiks ierīces ar lielāku izaicinājumu, kas ļauj pārvarēt bailes un pārbaudīt fiziskās spējas. Būtiski atcerēties, ka pusaudžiem ir svarīgi neizskatīties bērnišķīgi, tādēļ klasiska stila un vienkārši elementi netiks izmantoti. Tā vietā noderīgi būs moderna dizaina ierīces ar lielāku izaicinājumu.

Bērniem nav saistošas individuālās ierīces skolas pagalmā, ja to nav iespējams lietot kopā ar draugiem. Piemēram, lai izmantotu trošu ceļu, ir jāgaida rindā. Dažkārt lielāki bērni aizņem vietu uz nelielām ierīcēm, tādā veidā mudinot agresīvas hierarhijas attīstību.

Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras skolas rotaļu laukumu projektētāji, ir ierobežotā vieta.  Iemesls meklējams laikā, kad skolas tika celtas, tāpēc plašiem un  mūsdienīgiem spēļu laukumiem vieta netika paredzēta. Pētījumi liecina, ka daudziem bērniem starpbrīžos nemaz nepatīk doties uz esošajiem rotaļu laukumiem pie skolas, jo tie nav vienlaicīgi pieejami lielam bērnu daudzumam un nerosina vēlmi tajos spēlēties.

Skeitparks – droša vide bērniem un jauniešiem

vai skeitpraks ir droša vide bērniem un jauniešiem

Skeitparks ir droša vide

Mīts par skeitparkiem ir tāds, ka tie veicinot noziedzību un citas nelikumīgas darbības. Protams, pastāv iespēja, ka vietā, kur pulcējas jaunieši, ir iespējams sīkais huligānisms, bet tajā pat laikā nodrošināt vietu pozitīvām aktivitātēm ir labākais veids kā ierobežot nelikumīgu uzvedību jauniešu vidū. Nepatikšanas rodas, kad jaunatnei nav ko darīt un nav kur iet.

Nav noslēpums, ka bērniem, kuri nodarbojas ar komandas sporta veidu, nav laika iekulties nepatikšanās. Taču izrādās, ka nav obligāti bērns pret savu gribu jānodabrina futbola vai basketbola laukumā. Aktivitātes, par kurām vecāki iespējams neiedomājas, ir skeitbords, kas varētu būt tieši tas, kas pusaudžiem nepieciešams un varētu ineresēt.

Pētījumi atklāj, ka skeitbords ir viena no aktivitātēm, kas varētu palīdzēt bērniem izvairīties no nepatikšanām.

Skeitparki var nodrošināt drošu vidi, lielākā daļa traumu notiek ārpus skeitparkiem, kur vieta nav piemērota skrituļošanas aktivitātei. Skeitbords kā aktivitāte notiks neatkarīgi no tā, vai skeitparks eksistē vai nē, tapēc labākais veids, kā nodrošināt jauniešu drošību, ir nodrošināt viņiem piekļuvi drošai un kvalitatīvai telpai, lai turpinātu un attīstītu savas fiziskās un sociālās spējas.

Jauniešiem ir jābūt ārā – jātiekas ar vienaudžiem, jāsmejas, jākustas un jāļaujas bezrūpīgām nodarbēm.

Kāpēc skeitparki ir nozīmīgi

Skeitparki šodien ir vieta sociālajai mijiedarbībai jauniešu vidū, kas palīdz attīstīt uzticības pilnas un saliedētas draugu grupas. 

Skeitbords ir unikāla aktivitāte, jo tā apvieno spēcīgu fizisko piepūli ar koordināciju un līdzsvaru. Sarežģītu triku izpilde prasa aktīvu koncentrēšanos un prāta spējas.

Būtiskākās drošības prasības skeitparkos

Lai skeitparks būtu droša vide jauniešiem, svarīgi ievērot pamatprasības, ko apraksta Eiropas drošības standarts EN14974.  Šeit uzskaitīšu tikai dažas no prasībām, taču pilnīgu priekštatu var iegūt, iepazīstoties ar standarta saturu.