Kāpēc necelt bērnu ierīcē, kurā bērns pats netiek?

Vai zinājāt, ka nav ieteicams iecelt mazuļus un bērnus rotaļu ierīcēs. Tad kāpēc necelt bērnu ierīcē, kurā bērns pats nevar iekļūt? Tas nozīmē, ka ierīce bērnam nav piemērota. Rotaļu ierīces ir veidotas tā, lai tās būtu atbilstošas noteiktai vecuma grupai ar noteiktām fiziskām spējām; kā arī iekļūšanai ierīcē jābūt grūtākai nekā izkļūšanai. Iecelts bērns var nonākt kādā ierīces daļā, kurā viņa fiziskās spējas un auguma parametri ir nepietiekoši, savukārt pieskatītājs, iespējams, nespēj palīdzēt.

Vai zinājāt, ka nav ieteicams iecelt mazuļus un bērnus rotaļu ierīcēs. Tad kāpēc necelt bērnu ierīcē, kurā bērns pats nevar iekļūt? Tas nozīmē, ka ierīce bērnam nav piemērota. Rotaļu ierīces ir veidotas tā, lai tās būtu atbilstošas noteiktai vecuma grupai ar noteiktām fiziskām spējām; kā arī iekļūšanai ierīcē jābūt grūtākai nekā izkļūšanai. Iecelts bērns var nonākt kādā ierīces daļā, kurā viņa fiziskās spējas un auguma parametri ir nepietiekoši, savukārt pieskatītājs, iespējams, nespēj palīdzēt.

Pieejas vieglums

Drošības standartos ir aprakstīti divi piekļuves veidi: viegli pieejams aprīkojums, un tāds aprīkojums, kas nav viegli pieejams. Standartos šo atšķirību definē ar trīs galvenajiem elementiem:

  • viegli pieejamam aprīkojumam zemākā platforma ir līdz 60 cm augstumam. Kā arī tālāko platformu līmeņu starpība nepārsniedz 60 cm.
  • viegli pieejamam aprīkojumam  kāpšanas elementam zemākais pakāpiens vienmēr līdz 40cm augstumam.
  • Ierīces ar kāpnēm, un slīpām lēzenām uzejām vienmēr būs kā viegli pieejama aprīkojums.

Piekļuves vienkāršībai var būt vairāki līmeņi. Jo nav jau tikai ļoti viegli pieejams aprīkojums vai tikai piekļuve ar augstu sarežģītību. Tā kā bērnu prasmes un iemaņas attīstās ar gadiem, palielinoties fiziskajām spējām, bērni ar laiku spēj pārvarēt arvien grūtākus un sarežģītākus šķēršļus. Tāpēc aprīkojumam būtu jābūt atbilstošam bērnu vecumam un jāsakrīt ar aprīkojuma pieejamības līmeni. Visbiežāk šī robeža ir bērna 3 gadu vecums, kad  mainās spējas pārvarēt arī tādu ierīci, kas nav viegli pieejama.

Atkarībā no pieejas viegluma, standartos tiek definētas arī atšķirīgas prasības aizsardzībai pret kritieniem platformās. Viegli pieejamās ierīcēs jau no 60 cm augstuma ir nepieciešamas sānu barjeras (sienas), lai mazuļi nenokristu. Savukārt ierīcēs, kas nav viegli pieejamas, prasība pēc barjerām (sienām) ir tikai no 2m augstuma, bet līdz 2m augstumam pietiek ar drošības margām (šķērsstieņiem). Šādas drošības margas viegli pasargā lielākus bērnus, bet mazuļi varētu izkrist zem šīm margām, jo ir pārāk mazi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iesakām necelt bērnu ierīcē, kurā bērns pats nevar iekļūt.

Risinājumi pieejas mazināšanai

Ir situācijas, kad laukuma īpašnieks, apsaimniekotājs saprot, ka esošais aprīkojums ir paredzēts lielākiem bērniem, taču ir viegli pieejams mazuļiem. Ko darīt? Visātrākais un efektīvākais veids ir noņemt pirmo pakāpienu, tādā veidā apgrūtinot piekļuvi mazuļiem. Bet te var parādīties citi riski – lietotājs var paklupt ejot lejā pa kāpnēm un neredzot pēdējā pakāpiena iztrūkumu. Cits risinājums ir ierīcē iekšienē nodalīt zonu, kura viegli pieejama, un tālāk veidot sarežģītu šķērsli, kas apgrūtinātu tālāku pārvietošanos mazajiem. Jebkurā gadījumā piemērotākā risinājuma izvēlē konsultēšanās ar ierīces ražotāju, projektētāju, vai bērnu laukumu inspektoru būtu ieteicama.